Kā solīts, pienācis laiks paturpināt triloģijas rakstu sēriju par kanalizācijas izbūvi. Otrā, daļa, jeb stāsts par infiltrācijas akas izbūvi, lielos vilcienos un mazos tramvajos ir līdzīgs pirmajai daļai, jo 70% no darba ir tīra rakšana.

Infiltrācijas akas izveidošanai man bija atvēlēti divi mazie (grods ar diametru 1m) grodi un divi grodu vāki. Otrais grodu vāks bija pārpalikums, kuru kaut kur vajadzēja utilizēt. Negribējās, lai vēl 10 gadus uz zemes gabala mētājas nekam nevajadzīgs groda vāks.

Šoreiz izmantoju citu rakšanas tehniku. Grodam paredzētajā vietā tiek noņemta tikai velēna, pēc kā, šajā vietā uzreiz liek grodu un rokot zemi no groda iekšpuses, grodu sēdina dziļāk. Ja sākumā nenoņem velēnu, tad ir diez gan pagrūti uzsākt tos pirmos 20cm rakuma.

 

Grodus savā starpā obligāti “jāsasien” kopā, lai tie sēžās vienmērīgi. Arī groda vāku nepieciešams sastiprināt ar pašiem grodiem.

Toreiz man likās ļoti laba doma lietderīgi izmantot cauruli no bioloģiskās iekārtas līdz infiltrācijas akai, pārveidojot to par drenāžas cauruli. Ņemot vērā, ka šajā zonā bija paredzēti apstādījumi, likās, ka augsnes papildus mitrināšana ļaus tam visam augt griezdamies. Šobrīd gan liekās, ka nekāds lielais ieguvums no šāda ~3m infiltrācijas posma nebūs. Pirmie testi gan pierādīja, ka infiltrācijas posms diez gan labi nodrenē ūdeni un nekas līdz akai nemaz netiek, bet ilgtermiņā pastāv lielāks risks, ka caurulē var aizķerties/sakrāties kādi netīrumi, kurus jau būs krietni grūtāk izdabūt ārā. Laiks rādīs, vai šis bija pareizs lēmums.

Drenāžas posms tika izveidots iezāģējot ar fleksi caurulē ribas, kā tas redzams attēlā, un to visu ietinot ģeotekstilā. Caurule no šādām operācijām stingrību nezaudē. Zem caurules netika likti oļi vai kas tamlīdzīgs. Gan jau baltā smilts gana labi visu iesūcinās.

Sporta pēc, protams, izveidoju grodā caurumu ienākošajai caurulei ne tur kur vajadzēja, kas tikai vēlreiz pierāda cik precīzs ir mērīšanas paņēmiens ar nosaukumu “uz aci”.

Gan ūdens spices akas, gan kanalizācijas infiltrācijas akas grodus iegremdēju dziļāk par zemes līmeni, lai ap tiem nākotnē labāk augtu zāle. Šī iemesla dēļ abiem grodiem bija nepieciešams uzmūrēt paaugstinājuma “bortus”, lai tiktu līdz zemes līmenim. Sākotnēji gribēju mūrēt no silikāta ķieģeļiem, kurus parasti var atrast ss.lv par “pliku paldies”, bet saprotot, ka cilvēki ir palikuši merkantili un prasa 5 centus par ķieģeli, vienkārši aizbraucu uz bodi un iegādājos lētāko bruģakmeni, kurš funkciju pilda vēl labāk. Izmaksāja arī lētāk, kā braukt uz Ķekavu pēc bezmaksas ķieģeļiem. Uzmūrētos “bortus” vēlāk nosmērēju ar bituma mastiku, kura pie mājas mētājās 3 gadus.